Esiet laipni lūgti!

Mēs – Anonīmie Nesamērīgie Ēdāji esam izdarījuši atklājumu. Jau pirmajā apmeklētajā sanāksmē mēs sapratām, ka mēs esam nonākuši bīstamas slimības varā, kā arī to, ka gribasspēks, emocionālā veselība un pašapziņa, kas dažiem no mums agrāk bija piemitusi, nespēj mūs no tās pasargāt.

Bija skaidrs, ka slimības veidotā aina bija drūma: tā progresēja, tā mūs novājināja un bija neārstējama. Blakus resnumam, nepārvaramajai ēdienatkarībai, līdzi nāca daudzi simptomi. Tā ir arī slimība, kura mūs izolē un ātrāk vai vēlāk izraisa arvien nopietnākas problēmas vienā vai vairākās no mūsu dzīves jomām: veselības, darba, finansiālajā, ģimenes vai sabiedriskās dzīves sfērā.

Neviens pilnīgi droši nezina tās cēloņus. Visdrīzāk tie ir vairāki faktori: apkārtējā vide, noteikts veids, kādā mēs reaģējam uz dzīvi, kā arī bioloģiskie priekšnosacījumi.

Mēs esam sapratuši, ka šie iemesli nav svarīgi. Nesamērīgam ēdājam ar nepārvaramu tieksmi uz pārēšanos ir jāpievērš uzmanība sekojošajam: pastāv pārbaudīta un iedarbīga metode, ar kuras palīdzību mēs varam apturēt savu slimību.

ANĒ atveseļošanās programma ir veidota pēc Anonīmo Alkoholiķu (AA) programmas parauga. Mēs izmantojam AA Divpadsmit Soļus un Divpadsmit Tradīcijas, vienīgi izmainot vārdus “alkohols” un “alkoholiķis” uz “ēdiens” un “ nesamērīgs ēdājs”.

Kā to liecina šīs grāmatas personiskie stāsti, Divpadsmit Soļu atveseļošanās programma darbojas kā pie alkoholiķiem, tā arī pie nesamērīgajiem ēdājiem. Mūsu grupu locekļi pierāda, ka ēdienatkarīgie var dalīties savās problēmās un palīdzēt viens otram, tādējādi gūstot labumu ne vien paši, bet arī, atvieglojot savas ģimenes un sabiedrību, kurā viņi dzīvo.

Vai mēs varam garantēt jūsu atveseļošanos? Atbilde uz to ir vienkārša. Ja jūs godīgi atzīsiet patiesību par sevi un savu slimību, ja jūs regulāri apmeklēsiet sanāksmes, lai runātu uz uzklausītu citus atlabstošos nesamērīgos ēdājus, ja jūs lasīsiet mūsu un Anonīmo Alkoholiķu literatūru ar atvērtu sirdi, un, vissvarīgākais, ja jūs gribēsiet paļauties uz kādu spēku, kas ir varenāks par jums, lai tas sniegtu jums vadību dzīvē, un sekosiet Divpadsmit Soļu programmai cik labi vien spēdami, tādā gadījumā mēs uzskatām, ka jūs tiešām varēsiet pievienoties tiem, kas atveseļojas.

Pārmērīgās ēšanas slimība mūs ietekmē trijos līmeņos – emocionālajā, fiziskajā un garīgajā. Lai dziedinātu šo trīsdaļīgo slimību, mēs piedāvājam vairākus ieteikumus, bet lasītājam ir jāpatur prātā, ka šīs programmas pamats ir garīgs, kā to apliecina Divpadsmit Soļi.

Mēs neesam “diētu un kaloriju” klubs. Mēs praktizējam atturību no ēšanas plānoto ēdienreižu starplaikā un no visiem individuāliem kārumiem. Ja reiz mēs kļūstam atturīgi, tad aizraušanās ar ēdienu samazinās un daudzos gadījumos vispār mūs atstāj. Tad mēs atklājam, ka, lai pārvarētu savu iekšējo nemieru, mums ir jāizveido jauna veida domāšana, mums ir jāiemācās ne tikai reaģēt uz dzīvi, bet iedarboties uz to. Tā būtībā ir jauna dzīvesveida izveidošana.

No šādas jaunas pozīcijas mēs sākam Divpadsmit Soļu atveseļošanās programmu, kas no barības un ar to saistītā emocionālā haosa mūs noved pie pilnīgākas dzīves pieredzes.

Mēs uzskatām, ka nekāds gribasspēks vai apņēmība mūs neglābs. Neskaitāmas reizes mūsu lēmumi un plāni ir izplēnējuši, un ar pašu spēkiem mēs neesam tikuši galā.  

Tādēļ mēs godīgi sev atzīstamies, ka ēdiena priekšā esam bezspēcīgi. Šis ir pirmais solis pretī atlabšanai. No tā izriet, ka, ja mums pašiem pietrūkst spēku, tad mums ir vajadzīgs spēks no ārpuses, kas palīdzētu mums izveseļoties.

Daži no mums, kā, piemēram, agnostiķi un ateisti, uzskata, ka pati grupa ir šāds spēks, kas ir lielāks par vienu cilvēku. Citi izvēlas pieņemt savādākus šī spēka skaidrojumus. Bet vairums no mums pieņem priekšstatu par Dievu – tādu Dievu, kādu katrs no mums viņu saprot.

Divpadsmit soļu praktizēšanas rezultātā nepārvaramas ēdienatkarības simptomi ar katru dienu samazinās. Tādējādi vairumam no mums atturība nozīmē brīvību no nepārvaramas ēdienatkarības, kas tiek sasniegta procesā, kura laikā mēs paļaujamies uz kaut ko lielāku nekā mēs paši; jo vairāk mēs uz to paļaujamies, jo pilnīgāk apzināmies savu brīvību no apsēstības ar ēdienu.

Zemāk minēti Soļi, kuru pieņēmuši Anonīmie Nesamērīgie Ēdāji ...

Jūs varētu vaicāt: “Kā lai es ar to tieku galā?”

Mēs iesakām, lai jūs tos pamēģinātu īstenot vismaz šodien. “Tikai šodien” – ir vēl viens ļoti nozīmīgs ANĒ lozungs. “Divdesmit četras stundas es varu izdarīt jebko no tā, ko es nespēju darīt visu dzīvi”. Šāda attieksme paver mums ceļu uz pavisam jauna veida domāšanu. Agrāk mēs raudzījāmies uz savām svara problēmām un citām problēmām, sakot: “Kāda tam jēga? No manis tiek prasīts pārāk daudz. Es to nespēju”.

Tagad mēs pilnā mērā pieņemam un dzīvojam ar nosacījumu, ka mums nav jālūkojas uz visu vienlaicīgi. Mēs zinām, ka ir nepieciešama noteikta plānošana, bet sastādījuši plānus, mēs darbojamies tikai šai dienai.

“Bet es esmu pārāk vājš. Es to nekad nevarēšu!” Neraizējieties, mēs visi esam tā domājuši un runājuši. Apbrīnojamais noslēpums, kas palīdz sasniegt panākumus ar šīs programmas palīdzību, ir tieši vājums. Ne jau spēks, bet gan vājums ir tas, kas saista mūs, vienu ar otru, un ar Augstāko spēku, kā arī sniedz mums iespēju paveikt to, ko mēs nevaram izdarīt vieni paši. Mēs esam atklājuši, ka, ja šīs programmas dalībnieki mūs par kaut ko mīl, tad ne jau par mūsu spēku, bet par mūsu vājumu, ar kuru mēs vēlamies dalīties ar pārējiem.

Kad būsiet izlasījuši šīs grāmatas personīgos stāstus, jūs varētu paziņot: “Ar mani gan vēl nav tik ļauni!” Tomēr mēs lūdzam jūs paturēt prātā, ka šī nepārvaramā ēšanas atkarība ir progresējoša slimība. Ja jūs esat nesamērīgs ēdājs, tad simptomi var pasliktināties. Mūsu vidū ir cilvēki, kuri bija sākuši atveseļoties, bet atkal atsāka kontrolēt ēdiena daudzumu ar saviem līdzekļiem, kas noveda pie vēl nopietnākas atkarības un daudzos gadījumos pie ievērojamas pieņemšanās svarā.

Ja jūs spējat identificēties ar pieaugošās nesamērīgās ēšanas piemēriem mūsu stāstos, tad jūs visdrīzāk esat nesamērīgs ēdājs. Pastāv iespēja, ka jūsu simptomi galu galā sasniegs nepārvaramas atkarības pēdējās stadijas, lai gan pagaidām ar jums vēl tik slikti nav.

Ja pēc šīs grāmatas izlasīšanas jūs nolemjat, ka esat viens no mums, tad mēs jūs laipni lūdzam mums pievienoties. Jūs vairs neesat viens! Anonīmie Nesamērīgie Ēdāji vēlas jūs visus pieņemt savā vidū. Neatkarīgi no tā, kas jūs esat, no kurienes nākat un uz kurieni dodaties, jūs šeit esat laipni aicināti. Neatkarīgi no tā, ko jūs esat darījis, vai nespējis izdarīt, ko jūs esat vai neesat jutis, ko jūs mīlat vai ienīstat, jūs varat būt drošs, ka pieņemsim jūs bez kādiem nosacījumiem.

Mēs jums palīdzēsim, priecāsimies kopā ar jums, un pastāstīsim, ka neesam neveiksminieki, lai gan dažkārt piedzīvojam neveiksmes. Mēs mīlestībā izstiepsim savas rokas un būsim jums blakus, kad jūs atkal saņematies un dodaties uz priekšu pretī savam mērķim.

Dažkārt mums neizdodas būt par tiem, kas mēs varētu būt, un dažkārt mēs neesam blakus, lai sniegtu visu nepieciešamo palīdzību. Pieņemiet arī mūsu trūkumus. Mums ir vajadzīga arī jūsu mīlestība un palīdzība. Tieši tādi arī ir Anonīmie Nesamērīgie Ēdāji – nepilnīgi cilvēki, kuri tomēr virzās uz priekšu. Priecāsimies kopā par mūsu atlabšanu un pārliecību, ka mums ir savas mājas, ja mēs tādas vēlamies.

Esiet laipni lūgti pie Anonīmajos Nesamērīgajos Ēdājos! 

Esiet sveicināti mājās!