Abstinence un pirmais kumoss

Abstinence ir prāta stāvoklis, kuru raksturo brīvība no apsēstības ar ēdienu.

Mūsu pieredze rāda to, ka esot abstinentiem un strādājot ar Divpadsmit soļiem, notiek brīnums, atgriežas mūsu veselais saprāts. Mēs vairs nevēlamies šos ēdienus vai uzvedību savā dzīvē.

Tavs lēmums atturēties no kompulsīvās ēšanas ir pati svarīgākā lieta!

Varbūt tev liekas, ka citas lietas ir svarīgākas, taču, ja tu neievēro abstinenci un mērenību ēšanā, tu vari sagraut cerības uz veselīgu, laimīgu, apzinātu un mierīgu dzīvi. Ja tu pieņemsi, ka gandrīz visas lietas tavā dzīvē ir atkarīgas no tā, vai tu ievērosi abstinenci vai nē, tad gandrīz droši var teikt, ka tu varēsi dzīvot atturībā.

Tādēļ, pirms tu paņem pirmo kumosu, kas tev var radīt kompulsīvu ēšanu,

atceries...Tev ir draugi ANĒ

Mēs iesakām, ja tev uznāk tieksme, lūdzu, vispirms aplūko tās lietas, par kurām būs rakstīts zemāk.

1.    Attīsti sevī domu par to, ka tava izvēle ir starp kompulsīvo ēšanu, kas tevī neradīs laimes sajūtu, un tā neatgriezīsies, ja vien tu tagad nepaņemsi šo pirmo kompulsīvās barības kumosu.

2.    Attīsti sevī domu, ka tev ir jābūt pateicīgam un pazemīgam jau kaut vai tikai par to, ka tu šo risinājumu esi atradis, pirms nav bijis par vēlu.

3.    Pieņem kā dabisku to, ka kādu laiku (uz dažreiz tas var būt ilgs laiks) tu vairākkārtēji vari pieredzēt:

• īsu tieksmi ar vēlmi kaut ko ieēst starp ēdienreizēm.
  
• negaidītu impulsu paņemt kādu kumosu no tās barības, kura mums radīja problēmas.
  
• tieksmi pēc tām patīkamajām sajūtām, kuras kādreiz deva viens vai divi kumosi kompulsīvās barības, nevis pēc ēdiena kā tāda. Neskatoties uz to, ka šādas jūtas jums rada diskomfortu, šīs jūtas ir jāizdzīvo, nevis jānoliedz.
  

4.    Atcerieties, ka katru reizi, kad jūsu tieksme neņems virsroku pār jums, katru nākošreiz atteikties no kompulsīvās barības būs arvien vieglāk un vieglāk.

5.    Izstrādā un ievēro domāšanas un rīcības dienas plānu, kurā nav vietas kompulsīvajai barībai, par spīti tam, ka tas jums var likties nomācoši un, neskatoties uz to, cik stipra var būt vecā tieksme uz kompulsīvo ēšanu.

6.    Esi modrs un apstādini sevi, kad rodas vēlme kaut vai uz pussekundi padomāt tādas sevi žēlojošas lietas kā: „Tas nav taisnīgi, ka es nevaru ēst tos pašus kārumus, kurus var ēst normāli cilvēki!”.

7.    Pārstāj domāt vai runāt par iedomātu vai patiesu labsajūtu, kuru jums deva kādi noteikti ēdieni.

8.    Apturi savu domu, ka viens vai divi kumosi var kādu situāciju padarhīt labāku, vai vismaz atvieglot. Aizstāj to ar teicienu: „Viens kumoss var nozīmēt ļaunāko – viens kumoss, iespējams, var nozīmēt nekontrolētu noraušanos!”

9.    Ņem vērā citu drosmi, kuri ir tikuši pāri dzīves likstām. Domā par to, cik gan laimīgs tu esi par to, ka tev ir šī slimība, kuru tu vari apturēt, tikai dienu pēc dienas, vienkārši nepaņemot šo pirmo kompulsīvo ēšanu raisošo kumosu.

10.    Kultivē sevī prieku par abstinenci no kompulsīvās ēšanas:

• cik labi ir tas, ka man nav vainas sajūtas, sirdsapziņas pārmetumi un sevis nosodīšanas
  
• cik labi ir tas, ka man nav baiļu par tām sekām, kuras būs tad, kad es būšu ēdis kompulsīvi vai arī par tuvojošos kompulsīvo ēšanu, kuru man nekādi nav bijis iespējams aizkavēt.
  
• cik labi ir tas, ka man nav baiļu par to, ko citi cilvēki domā vai sačukstas par mani, vai nu aiz žēluma vai nicinot.
  
• cik labi ir tas, ka man nav bail pašam no sevis.
  

11.    Vāc un atceries tās pozitīvās lietas un sajūtas, kuras tev ir devusi abstinence, piemēram:

• vienkārši spēja ēst, normāli gulēt un atmosties ar domu, ka es esmu dzīvs, lepns par to, ka vakar es dzīvoju abstinenti, un, ka man ir tā privilēģija dzīvot abstinencē šodien.
  
• spēja ar dvēseles mieru skatīties uz visām situācijām, kuras dzīve var radīt, pašcieņu un pilnvērtīgas dzīves atjaunošanos.
  

12.    Kultivējiet sevī dažādas asociācijas, kuras jums var palīdzēt, piemēram:

• pirmo kompulsīvo kumosu ar tām ciešanām, kaunu un sirdsapziņas pārmetumiem, kādus mēs ļoti labi iepazinām.
  
• pirmais tieksmi raisošais kumoss iznīcinās jaunatklāto laimi, pašapziņu  un dvēseles mieru.
  

13.    Kultivējiet pateicību, piemēram:

• par to, ka man ir tik daudz dots par tik mazu maksu.
  
• pateicību par to, ka man ir izvēles iespēja – vai nu dzīvot jaunatrastajā laimē vai iemainīt to pret vienu kumosu kompulsīvās barības.
  
• pateicību par to, ka ir ANĒ, un, ka jūs laicīgi atradāt to.
  
• pateicību par to, ka es esmu tikai tādas slimības upuris, ko sauc par kompulsīvo ēšanu, ka tu neesi vājas gribas rīma vai persona, kurai nav normālas spriešanas spējas.
  
• pateicību par to, ka citi pirms jums laicīgi atklāja, ka dzīve ir iespējama arī bez kompulsīvās ēšanas.
  

14.    Meklē ceļus, kā tu vari palīdzēt citiem ēdienatkarīgajiem, un atceries, ka pirmā palīdzība citiem ir paša abstinences ievērošana.

15.    Atceries, ka tad, kad ir smagi ap sirdi, pretestība ir vāja, prāts ir satraukts un apmulsis - ir ļoti labi, ja šajos brīžos jums blakus būs saprotoši draugi. Šos draugus tu atradīsi ANĒ.