Problēma un simptomi

Jūs vairs neesat viens. Arī mēs piedzīvojām bezcerību, mēģinot kontrolēt savus ēšanas paradumus. Mēs esam izmēģinājuši ikvienu diētu un lietojuši daudzas metodes, lai kontrolētu sava ķermeņa apmērus, bet bez panākumiem. Mēs nebijām spējīgi pilnā mērā baudīt dzīvi sava svara dēļ. Mēs nevarējām pārtraukt pārmērīgo ēšanu pat tad, kad to ļoti vēlējāmies. Dažkārt pat daži no mums atteicās ēst, baidoties, ka apetīte ņems virsroku. Mēs izjutām kaunu un pazemojumu par savu apiešanos ar barību.

Nonākot pie ēšanas, mēs vairs nelīdzināmies normāliem cilvēkiem. Šķiet, ka mūs - nesamērīgos ēdājus, vieno mūsu ķermeņa un prāta sūtītie signāli, kas atšķiras no normālu ēdāju saņemtajiem signāliem. Sākuši ēst, mēs nevaram apstāties. Ja arī esam apstājušies, ievērojot diētu, tad nevaram atturēties, lai atkal nesāktu ēst. Tā šis apburtais loks turpinās.

Anonīmajos Nesamērīgajos Ēdājos esam uzzinājuši, ka mēs esam slimi. Mums piemīt neveselīgs ķermeņa un prāta stāvoklis, ko var atvieglot, darbojoties dienu no dienas. Savās attiecībās ar barību mēs nespējam izturēties kā normāli ēdāji. Mēs jūtam vajadzību turpināt ēst pat pēc bagātīgas maltītes. Noteikti pārtikas produkti (tādi kā cukurs, milti, taukaini ēdieni vai sāļi uzkožamie) var ierosināt mūsu tieksmi un izraisīt nepārvaramu kāri pēc tiem. Dažkārt tieši pats ēšanas process stimulē mūs ēst vēl vairāk. Šie mūsu slimības simptomi ir tas kopējais pamats, uz kura ir balstīta mūsu atveseļošanās.

ANĒ dalībnieki ir savstarpēji ļoti dažādi gan kā cilvēki, gan pēc savas izturēšanās pret ēdienu un pieredzes, kura viņus aizvedusi uz ANĒ.

Ja Tu esi jaunpienācējs ANĒ, vai, ja Tu neesi sevi atpazinis kāda cita stāstītajā, turpini iet uz sanāksmēm. Kā jau teikts, visi ANĒ dalībnieki nav vienādi, bet neviens nav arī savā veidā vienīgais tāds. Atceries, ka vienīgā prasība dalībai ANĒ ir vēlēšanās beigt nesamērīgi ēst.

Anonīmajos Nesamērīgajos Ēdājos Tu vari sastapt dalībniekus:

•   kuri ir ar ārkārtīgi lielu lieko svaru un pat slimīgi aptaukojušies;
  
•   kuri ir ar nelielu lieko svaru;
  
•   kuri ir ar normālu svaru;
  
•   kuri ir ar pārāk mazu svaru;
  
•   kuri vēl joprojām periodiem var kontrolēt savu ēšanu;
  
•   kuri ir pilnīgi zaudējuši spēju kontrolēt negausīgu ēšanu.
  

Starp ANĒ dalībniekiem Tu sastapsi cilvēkus ar ļoti dažādu izturēšanos pret ēdienu.

Šie „simptomi” ir tikpat dažādi kā dalībnieki paši. Tie var izpausties:

•   kā pārmērīga koncentrēšanās uz svaru un ķermeni;
  
•   kā ēšanas orģijas;
  
•   kā nepārtraukta ēšana;
  
•   kā pārmērīga aizraušanās ar dažādām tievēšanas metodēm;
  
•   kā badošanās;
  
•   kā pārmērīga aizraušanās ar fiziskām nodarbībām;
  
•   kā pašu izsaukta vemšana pēc ēšanas;
  
•   kā pārmērīga, nevajadzīga, urīnu dzenošo un/vai caurejas līdzekļu lietošana;
  
•   kā barības sakošļāšana un izspļaušana;
  
•   kā tievēšanas medikamentu, injekciju un citu medicīnisko līdzekļu izmantošana, tajā skaitā ķirurģisko operāciju izmantošana, lai kontrolētu svaru;
  
•   kā nespēja pārtraukt ēst kādu noteiktu ēdienu pēc pirmā kumosa apēšanas;
  
•   kā fantāzijas par ēdienu;
  
•   kā vājība uz metodēm, kuras sola ātru svara zaudēšanu;
  
•   kā nepārtraukta aizraušanās ar ēdienu domās un rīcībā;
  
•   kā ēdiena izmantošana kā mierinājumu un kā apbalvojumu.
  

Mūsu simptomi var būt dažādi, bet viena lieta mums visiem ir kopīga.

Mēs esam bezspēcīgi ēdiena priekšā, un mēs nespējam tikt galā ar savu dzīvi.

Šī kopējā problēma ir mūs atvedusi meklēt risinājumu Anonīmo Nesamērīgo Ēdāju divpadsmit soļos un divpadsmit tradīcijās. Mēs esam atklājuši, ka, neatkarīgi no mūsu dažādajiem simptomiem, mēs ciešam no vienas un tās pašas slimības - slimības, kuru var apturēt, ja mēs ievērojam šo programmu dienu pa dienai.