Cienot izvēli

Kā mēs varam apturēt kompulsīvo ēšanu?

Mums ir jāatzīst bezspēcība ēdiena priekšā. Tā ir Pirmā soļa būtība. Nākamā lieta, kura mums ir nepieciešama, lai atturētos no kompulsīvas ēšanas, ir ēšanas plāns. Mēs iemācījāmies to, ka mums ir jācenšas mainīt mūsu ēšanas destruktīvos veidus, ja mēs vēlamies atveseļoties no šīs slimības.

 

Kāda ir atšķirība starp ēšanas plānu un atturību?

Anonīmajos Nesamērīgajos ēdājos atturība nozīmē atturēšanos no kompulsīvas ēšanas.

 Ēšanas plāns ir viens no ceļiem, kā ANĒ biedrs individuāli izvēlas atturību. Tas nozīmē atturēšanos no noteiktiem ēdieniem un/vai specifiskiem kompulsīvās ēšanas paradumiem.

Ēšanas plāns – mūsu individuālais ceļvedis uz barojošu uzturu mums piemērotā daudzumā – tas ir līdzeklis, kas mūs virza uz to, lai mēs atgūtu un saglabātu normālu ķermeņa svaru. Plāna lietošana ļaus mums rīkoties ar ēdienu mierīgi, racionāli un sabalansēti. Mēs sekojam savam plānam no maltītes uz maltīti, no dienas uz dienu. Tādā veidā mēs sākam ēst atbilstoši mūsu fiziskajām vajadzībām nevis jūtu uzplūdos.

Jebkurā gadījumā ēšanas plāns ir tikai sākums. Lai arī cik labs būtu mūsu ēšanas plāns, un lai arī cik atbalstošas būtu mūsu ANĒ sapulces un ANĒ biedri, īstu atveseļošanos mēs piedzīvosim tikai strādājot ar 12 soļiem.

 

Vai es varu izvēlēties starp dažādiem ēšanas plāniem?

Jā. Izvēlies jebkuru ēšanas plānu no jebkura avota – galvenais, lai tev šis plāns darbotos. ANE mēs saprotam, ka nav divu vienādu cilvēku. Tieši tādēļ, ka mūsu pieredze un izcelsme ir tik dažādas, arī mūsu īpašie „problēmēdieni” un/vai uzvedība ir krasi atšķirīgi. Mēs katrs izvēlamies to, kas ir mums ir veselīgs un atbilstošs.

Mērķis ir veselība, un tas, kas mums noder. Tādēļ, sastādot ēšanas plānu, mēs jūs mudinām, sevišķi, ja jums ir kādas veselības problēmas, meklēt palīdzību gan pie profesionāliem mediķiem, gan lūgt padomu sponsoram. Turklāt pārliecinieties par to, vai jūsu profesionālais mediķis ir informēts par to, ka daži no ēdieniem jums nav piemēroti, jo tie ir jūsu "trigeru" sarakstā un rada tieksmi uz kompulsīvu ēšanu.

Galamērķis nav notievēšana kā ekselents izskats vai tas svars kādā mēs sev izliekamies skaisti.

Kāds ir mans veselīgais svars – par to mēs runājam un diskutējam gan ar mūsu sponsoru, gan profesionālo mediķi, gan uztura konsultantu.

Mēs paturam prātā to, ka, ja mēs nesasniedzam veselīgu ķermeņa svaru, mums ir jāpārskata mūsu ēšanas plāns un jāuzdod sev jautājums, vai mēs esam bijuši godīgi attiecībā pret ēdienu.

Mums sasniedzot veselīgu ķermeņa svaru vai vienkārši notiekot izmaiņām mūsu ķermenī, dažreiz būtu nepieciešams pārskatīt mūsu izvēles. Mēs izvēlamies, vai nu izmainīt porciju apjomu vai izmainīt konkrētus ēdienus. Nav svarīgi, kāds mums ir ķermeņa svars, vecums vai dzimums, lai atturētos no kompulsīvās ēšanas mums ir nepieciešams barojošs ēšanas plāns.

 

Ēšanas ieradumu pārskatīšana

Lai izveidotu ēšanas plānu, mēs pārskatām mūsu ēšanas ieradumus ar nolūku atpazīt tos ēdienus vai ēšanas ieradumus, kuru lietošana mums rada tieksmi. Šo lietu pārrunāšana ar sponsoru un jūsu uztura speciālistu palīdzēs jums veikt objektīvu novērtēšanu un vairos izpratni par to. Kad mēs meklējām palīdzību, lai izveidotu mūsu ēšanas plānu, mēs esam gatavi kopā paraudzīties uz lietām tā, kā nespētu to izdarīt vienatnē. Mēs iemācījāmies to, ka gan sponsora, gan uztura speciālista padomi nav automātiski jāatraida tikai tādēļ, ka šie ieteikumi mums var radīt diskomfortu.

Mēs ticam, ka ēdienatkarīgā prāts un ķermenis uz ēdienu reaģē savādāk nekā normāla cilvēka ķermenis un prāts. Par labāko mēs atzinām sastādīt produktu sarakstu, izslēdzot no pārtikas visus tos ēdienus un to sastāvdaļas vai arī ierasto uzvedību ar ēdienu, kura mums rada problēmas. Mēs mudinām jūs būt godīgiem un neturpināt lietot šādus kāri rosinošus ēdienus vai neveikt šādas darbības ar ēdienu, kaut arī jūs nespējat iedomāties savu turpmāko dzīvi bez tā. Tieši šīs ir tās lietas, kuru praktizēšana (ēšana) būtu jāpārtrauc. Darbs ar 12 soļiem ar laiku atbrīvos jūs no vēlēšanās ēst šos ēdienus vai praktizēt destruktīvus ēšanas paradumus.

Kad mēs domājam par šo izmaiņu procesu, sākumā tas šķiet kā personīgās izvēles ierobežojums un rada zaudējuma sajūtu. Strādājot ar 12 soļiem, mēs pamazām izmainīsim mūsu domāšanu par šo izmaiņu procesu, uztverot to kā pozitīvu aktu un kā garīgas disciplīnas nepieciešamību. Mēs atradīsim veidu kā iegūt brīvību.

Zemāk ir izklāstīti tie ēdieni un ēšanas paradumi, kādus daudzi ANĒ biedri identificēja kā tādus, kas rada nekontrolējamu tieksmi uz pārēšanos.

 

Atrodiet specifiskos produktus – mūsu „trigerus” jeb „palaidējus”, kas „ieslēdz” tieksmi uz kompulsīvo ēšanu.

Attīstot savu ēšanas plānu, mēs pārskatam savus ēšanas paradumus, lai atrastu tos pārtikas produktus, kas rada mums iekāri.

Nesaprātīgi lietotie ēdieni ir tādi ēdieni, kādus mēs ēdām lielā daudzumā vai kāda cita ēdiena vietā, ēdieni, kādus mēs esam slēpuši no citiem, ēdieni, kādus mēs ēdam slepus, ēdieni, kādus mēs ēdām dažādu jauku notikumu gadījumā, tad kad jūtamies skumji vai garlaikoti, vai ēdieni, kuri satur ļoti daudz kaloriju un kuram ir zema uzturvērtība. Turklāt mēs cenšamies arī atrast kopīgas šo ēdienu sastāvdaļas – piemēram, cukuru un taukus – tie varbūt ir arī tādos ēdienos, kādi, kā mums likās, nerada mums problēmas.

Katram no mums var būt pilnīgi atšķirīgas problēmas ar kādu ēdienu vai tā sastāvdaļu. Ja kāds no ēdieniem jums pagātnē ir radījis tieksmi, vai arī tie satur sastāvdaļas, kādas ir tiem ēdieniem, kas jums izsauca tieksmi – to visu mēs izslēdzam no mūsu ēšanas plāna. Piemēram, ja makaroni jums rada iekāri, tad arī visi citi miltu produkti (maize, smalkmaizītes, cepumi) jums var radīt problēmas. Papildporcija tāda ēdiena, kas jums nekad nav raisījis tieksmi uz pārēšanos, var radīt šo tieksmi. Ja mēs neesam pārliecināti par to, vai kāds ēdiens rada vai nerada mums kādas problēmas, mēs vispirms to izslēdzam no mūsu ēšanas plāna. Vēlāk, kad mēs dzīvosim atturībā, pareizā atbilde atnāks pati.

Šeit ir daži piemēri.

  • Ēdieni, kurus mēs ēdam, lai sevi mierinātu vai nepilnvērtīga barība (šokolāde, ātrās uzkodas, cepumi, čipši)
  • Cukuru saturoši saldie ēdieni (deserti, saldināti dzērieni un graudi, apstrādāti gaļas produkti, dažādas garšvielas)
  • Taukus saturošie ēdieni (sviests, piena produkti ar augstu tauku saturu, citi produkti ar augtu tauku saturu, taukos cepti produkti, dažādas uzkodas, dažādi deserti)
  • Ēdieni, kuri, galvenokārt, satur kviešus, miltus vai rafinētus ogļhidrātus (dažādi konditorejas izstrādājumi, noteikti makaronu veidi, dažādas bulciņas un maizītes)
  • Produkti, kas satur tauku un cukura maisījumus, miltu un tauku maisījumu (saldējums, mīklas virtuļi, kūkas un citi konditorejas izstrādājumi)
  • Viss, ko esam ēduši lietā daudzumā, pat pieņemot, ka tie nav ēdieni, kuri var radīt tieksmi

 

Ja pēc kāda plānā ietvertā produkta lietošanas mums rodas tieksme uz kompulsīvo ēšanu, tad mēs šo ēdienu izslēdzam no plāna. 

Parasti daudzi no mums ir tādi, kas pārēdās jebkuru ēdienu, pat ja tas nav ēdiens, kurš parasti izraisa kompulsīvo ēšanu. Tad mēs skatāmies arī uz ēšanas paradumiem, kuri normālam cilvēkam šķistu nenormāli - vai nu mēs ēdam visu laiku, vai arī ēdam noteiktos laikos pat tad, kad neesam izsalkuši, vai arī mums ir specifiski ieradumi vai attaisnojumi, lai pārēstos. Lai gan bieži šāda uzvedība ir saistīta ar noteiktu ēdienu, dažreiz mums šāda uzvedība parādās arī ar ēdieniem, kuri mums pat nav sevišķi tīkami. 

Šeit ir daži piemēri:

  • Ēšana, kamēr esam “pilni līdz kaklam”
  • Nelokāmi ierobežojam kalorijas līdz galējam vājumam
  • Ēdam, kamēr vien kaut kas ir uz šķīvja (vai uz kāda cita šķīvja!!!)
  • Ātri “aprijam” ēdienu, bieži vien ātrāk par visiem citiem
  • Slēpjam ēdienu, vai ēdam slepeni, ar domu, lai varētu apēst vairāk nekā citi
  • Meklējam arvien jaunas diētas,” svara vērotājus”, nereālus tievēšanas veidus
  • Ēdam tāpēc, ka tas ir par brīvu, vai kāds to gatavojis tieši mums
  • Ēdam, lai izjustu svētku sajūtu, lai noņemtu stresu, vai sajustos laimīgāki
  • Izjūtam nepieciešamību visu laiku kaut ko gremot mutē
  • Ēdam noteiktās vietās un noteiktā laikā pat tad, kad to griba vai nē
  • Cenšamies tikt vaļā no pārlieku lielā uzņemtā ēdiena daudzuma, izmantojot striktas diētas, caurejas zāles, vemšanu vai nesaprātīgas nodarbības ar sportu
  • Ēšana no iepakojuma vai ēst stāvot kājās
  • Ēd lasot, braucot, skatoties TV
  • Izkropļots uzskats par to, ka problēmu risināšanai nepieciešams arvien vairāk un vairāk ēdiena – tas var novest pie bīstamas pārēšanās

Kad atrodam šos paradumus savā dzīvē, mēs pārtraucam tos izmantot!

 

Plāna izveidošana

Īstenībā visi ēšanas plāni nozīmē, ka ANĒ biedri atsakās no specifiskiem ēdieniem vai to sastāvdaļām vai no noteiktas disfunkcionālas uzvedības. Daži cilvēki no ANĒ to uzskata par svarīgu ēšanas plāna sastāvdaļu.

Dažiem ēšanas plāns ir nepieciešams ļoti detalizēts, citiem ir nepieciešamas tikai vadlīnijas.

Tie no mums, kuriem ir nepieciešams strukturēts ēšanas plāns, var norādīt tieši ko un kādā daudzumā mēs varam ēst, cik garam laikam ir jābūt starp ēdienreizēm un vidi, kurā mēs ēdam. Mēs arī varam svērt un mērīt mūsu ēdienu, skaitīt kalorijas vai ikdienā stāstīt par to visu kādam citam.

Godīgums – tā ir atslēga tam, ka mēs nemuļķojam paši sevi. Tā ir nopietna lieta. Mēs izslēdzam no ēšanas plāna tos ēdienus un ēšanas paradumus, kuri izraisa mums kompulsīvo ēšanu, pat ja tas nozīmē, ka mums būs jāatmet ikdienā darītas lietas, kuras mums vienmēr ir likušās svarīgas. Lielākā daļa no mums nevarēja vieni paši izveidot savu ēšanas plānu, mums ir jāprasa sponsora palīdzība, uztura konsultanta palīdzība un jālūdz palīdzība mūsu Augstākajam Spēkam. Mums būs nepieciešama arī viņu vadība un atbalsts, lai mēs varētu sekot šim plānam. Mūsu slimība ir ļoti viltīga, tādēļ ēšanas plānu izstrādājot vai veicot tajā grozījumus, mēs konsultējamies ar citiem. 


Adekvāts ēdiena apjoms. 

Daudziem no mums bija smags laiks, kad mēs nespējām izlemt, cik daudz ēdienu mēs varam ēst, tādēļ mēs lietojam dažādus objektīvus veidus, kuri mums pasaka, ka nu ir ēsts gana. Daži no mums ēd to, kas ietilpst tikai uz viena šķīvja, neejot pēc papildporcijas, atstāj kaut ko uz šķīvja, vai arī pārstāj ēst tad, kad jūtas paēduši. Citiem liekas svarīgi mērīt un svērt ēdienu.

Svēršana un mērīšana mājas apstākļos ir par iemeslu tam, ka mēs godīgi varam paskatīties uz mūsu vajadzībām pēc ēdiena un to, kāds mums ir progress. Ja mums ir grūtības noteikt piemērotu porcijas lielumu, mēs varam nolemt, ka ēdiens ik pa laikam ir jānomēra un jānosver, vai arī darīt to tad, ja mēs ēšanas plānā veicam kaut kādas izmaiņas – tas palīdzēs mums noteikt, vai ēdiens, kuru mēs ēdam, tiek patērēts adekvātā daudzumā. Daži no mums mēra un sver ēdienu visu laiku, lai ikdienā nav jālauza galva par to, vai apēstais ēdiens bija atbilstošā daudzumā vai nē. ANĒ neieņem nekādu nostāju ēdiena mērīšanas un svēršanas jautājumā, mēs uzskatām, ka par šīm lietām lietderīgāk būtu runāt ar sponsoru vai uztura konsultantu. 

Lūdzu, atceries!  

ANĒ nav diētas klubs, un mēs nerekomendējam nevienu ēšanas plānu. Taču mēs kā Sadraudzība uzskatam, ka ēšanas plāns ir svarīga atveseļošanās sastāvdaļa, lai iegūtu veselīgu ķermeņa svaru un brīvību no apsēstības ar ēdienu un kompulsīvas nesamērīgas ēšanas.

ANĒ neieņem nekādu nostāju attiecībā uz konkrētiem ēdieniem. Tas, kāds ēdiens ir nepieciešams tavam ķermenim, ir jāizlemj jums un jūsu uztura konsultantam.

Mēs aicinām tos ANĒ biedrus, kuriem ir medicīniskas problēmas (bulīmija, anoreksija, diabēts, celiakija, sirds slimības, augsts asinsspiediens, hipoglikēmija u.c.), pirms izvēlēties konkrētu ēšanas plānu, konsultējieties ar kompetentiem uztura speciālistiem!!! 


Struktūra un tolerance

Īsta bezspēcības atziņa nozīmē atteikšanos no ēdieniem, kuru priekšā mēs esam bezspēcīgi. Šādi ēdieni priekš katra no mums var būt atšķirīgi. Mums ir jābūt pilnīgi godīgiem attiecībā uz sevi, sponsoru un savu uztura konsultantu par to, kuri ēdieni, to sastāvdaļas vai ēšanas paradumi izraisa tieksmi ēst kompulsīvi vai rada citas problēmas.

Bieži vien mums tikai doma par to, ka kādus noteiktus produktus mēs vairs nekad varētu neēst, mums rada šausmas un tas liekas neiespējami. Esi pārliecināts par to, ka tev ir adekvāts 12 soļu programmas atbalsts un ar tās palīdzību tu varēsi izdarīt tādas lietas, kuras tev kādreiz likās neiespējamas. Mūsu pieredze rāda to, ka esot abstinentiem un strādājot ar Divpadsmit soļiem, notiek brīnums, atgriežas mūsu veselais saprāts. Mēs vairs nevēlamies šos ēdienus vai uzvedību savā dzīvē.

Dažiem no mums bija nepieciešams daudz detalizētāks plāns nekā citiem. Daži no mums atsakās no tādu ēdienu ēšanas, kurus citi ēd brīvi. Mēs visi esam atšķirīgi. Kad mēs atrodam plānu, kas priekš mums strādā, mēs bieži esam tik laimīgi, ka gribam ar to padalīties ar kādu citu. Starp dalīšanos ēšanas plānā un tā uztiepšanu ir liela atšķirība. Mēs respektējam citu viedokli un citu vajadzības, vienmēr atceroties mūsu pašu ēšanas plānu kā mūsu saistības un prioritāti. Pasaules Kalpošanas konferencē 2000.gadā tika minēts, ka „nevienam no ANĒ biedriem nevajadzētu dalīties savā pieredzē vai kalpot par spīkeri ANĒ sapulcēs jautājumos, kuri skar ēšanas plāna izvēli. Grupām daloties informācijā par ēšanas plānu ir stingri jāievēro ANĒ politika - respektēt citu literatūras izdevumu autortiesības”.

 

Abstinence ir prāta stāvoklis, kuru raksturo brīvība no apsēstības ar ēdienu.

Ēšanas plāns – mūsu individuālais gids ceļā uz barojošu un sabalansētu ēšanu adekvātās porcijās, tas ir līdzeklis, kurš mums palīdz uzsākt atveseļošanos no kompulsīvās ēšanas.

 ANĒ respektē individuālās vajadzības un iedrošina noskaidrot, kas tad ir barojošs un veselīgs ēdiens tieši jums.

 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .